Ksenija Zagorovska. Latvijas Nacionālais mākslas muzejs: videoprojekcijas uz sienas un mūsdienu tehnoloģijas // www.info.riga.lv

4. maijā apmeklētājiem durvis vērs Latvijas Nacionālais mākslas muzejs. Turklāt jaunā kvalitātē. Lieliski restaurētā ēka, kas papildināta ar plašām telpām pagrabstāvā, kļūs par patiesi modernu muzeju, kurā tiks izmantotas visdaudzveidīgākās jaunās tehnoloģijas. Ar ekspozīcijas izveidi mākslinieka Jāņa Mitrēvica vadībā nodarbojas uzņēmums „Dd studio”, kam ir 15 gadu pieredze muzeju un izstāžu iekārtošanā gan Latvijā, gan ārvalstīs.

Kas ir viņi – atjaunotā Latvijas Nacionālā mākslas muzeja „iekšienes” radītāji visās nozīmēs? Kādu koncepciju realizē? Vai tiks galā ar savu uzdevumu noteiktajā termiņā, kas vairs nav aiz kalniem? Par to mūsu saruna ar uzņēmuma „Dd studio” radošo direktoru Jāni Mitrēvicu.

Ekspozīcija kā filma

Ko nozīmē nosaukums „Dd studio”?

Tas ir garš stāsts! Kad parādījās datori, daudzi manas paaudzes mākslinieki teica, ka tam nav nekāda sakara ar mākslu. Taču es esmu veidots tā, ka man pašam par visu jāpārliecinās. Tāpēc apsēdos pie datora, lai tiktu skaidrībā, kam tas var noderēt. Ļoti drīz sapratu, ka tā ir ļoti noderīga lieta – arī mākslai tostarp. Nepieciešamību domāt tehnika neaizstāj, taču iespējas paplašina.

Tajā laikā, 1999. gadā, Jaņa Rozentāla mākslas skola pārcēlās uz jaunām telpām, notika tās reorganizācija un mācību programmu atjaunošana. Un skolas direktors Edgars Vērpe uzaicināja mani kļūt par viņa vietnieku, atbildīgo par jauno tehnoloģiju ieviešanu. Jaunie mākslinieki vienlaikus ar citām mācību programmām apguva arī datortehnoloģijas. Patlaban daudzi mūsu „eksperimentālie” absolventi strādā pie mums. Ar to arī viss sākās…  

Bet 2000. gadā mēs reģistrējām savu uzņēmumu, nosaucot to par „Dd” (saīsinājums no vārdiem „digitālais dizains”). Mums sāka pasūtīt izstāžu un muzeju ierīkošanu. No tā laika uzņēmuma darbības sfēra būtiski paplašinājusies, mums ir daudz sadarbības partneru, taču nosaukums saglabājies.

Kas bija pirmais pasūtījums?

Ekspozīcijas „Dzīvā vēsture” izveide atjaunotajā Livonijas ordeņa pilī. Ventspils mērs bija izvirzījis nosacījumu, ka šim muzejam jābūt vismodernākajam Latvijā. Tur mēs pirmoreiz izmēģinājām daudzas multimediālās iespējas, izmantojām interaktīvus elementus. Tas viss kopā senas pils apmeklējumu pārvērš īstā piedzīvojumā.

Pēc tam ir bijuši daudzi projekti, un visi atšķirīgi. Tā tam arī jābūt, jo katrs muzejs, katra ekspozīcija ir unikāla. Vispirms ir jābūt koncepcijai, kas izskaidro, kāpēc tas vai cits priekšmets iekļauts ekspozīcijā. Bez šāda kopskata ekspozīcija izirst, izskatās kā atsevišķu priekšmetu kopums, un rezultātā tā cilvēkiem nav interesanta.

Katru ekspozīciju, muzeju, mājaslapu veidojam kā mākslas darbu. Izvēlamies tēmu un, ņemot to par pamatu, radām stāstu. Laikam jau visprecīzākais būs salīdzinājums ar kinofilmu. Ja filma vēstī par iemīlējušos pāri, kas savu atvaļinājumu pavada jūras krastā, tas ir viens stāsts, bet, ja runa ir par pasaules karu vai dabas kataklizmām, vēriens un nauda būs pavisam cita.

Piemēram, Rīgas Motormuzeja ekspozīcijas devīze – ātrums, dinamika. Mēs gribējām parādīt arī to, ka automašīna ir apbrīnojams cilvēka prāta izgudrojums.

Veidojot multimediālu ekspozīciju Latvijas Bankai, mēģinājām saprotamā un saistošā formā pastāstīt par tādu sarežģītu lietu kā finanšu sistēma. Bija vēl viens uzdevums – organiski iekļaut modernu ekspozīciju vēsturiskā vidē. Tās rozīnīte – atjaunotā slepenā istaba, seifs, tik liels, ka tajā var ieiet. Vienlaikus izrādīti tiek daudzi interaktīvi elementi. Un tas viss kopā darbojas, īstenojot ieceri, – finanšu sistēmai ir dziļas vēsturiskas saknes, un tajā pašā laikā tā ietekmē mūsu katra dzīvi.

No izstādēm jāpiemin ekspozīcija, kas bija veltīta pasaulē slavenam latviešu māksliniekam Gustavam Klucim un bija skatāma Rīgā 2014. gadā. Mākslinieka daiļrade apskatei tika piedāvāta attīstībā – no fotokolāžām, kuras viņš sāka veidot viens no pirmajiem pasaulē, līdz gleznām un plakātiem. Katru Kluča daiļrades periodu ilustrēja laikmeta garu raksturojošs video, veidots no arhīvu materiāliem. Ja tēli atrasti pareizi, ekspozīcija nenoveco, neraugoties uz to, ka tehniskās iespējas strauji attīstās. Tā mūsu CD par Ojāra Vācieša biogrāfiju arī pēc desmit gadiem ir populārs, lai gan sen parādījušies jauni datu nesēji, taču saturs ir palicis, un tas ir galvenais.

Esat strādājuši arī ārzemēs. Pastāstiet par to, lūdzu, sīkāk…

Jā. Piemēram, iekārtojām izstādi par Azerbaidžānu Romas kultūras biennālei, Azerbaidžānas kultūras vērtību izstādi Lielbritānijas karaliskajā pilsētā Vindzorā. Mūsu darbs ir arī ekspozīcija Baku izcilākajā apskates vietā, vēsturiski nozīmīgā objektā – Jaunavas tornī, kas iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Tas bija īsts izaicinājums: ar moderno tehnoloģiju palīdzību akcentēt ēkas senatnīgumu. Tās precīzs celtniecības gads nav zināms, arī fakts, kādām vajadzībām tā tikusi izmantota, tīts noslēpuma plīvurā.

Veidojot petroglifu muzeju, kas veltīts klinšu zīmējumiem, kas atklāti Gobustānas tuksnesī, mēs apzinājāmies, ka galvenie tā eksponāti atrodas ārpus izstāžu zāļu telpām. Ekspozīcijas uzdevums – pastāstīt par tiem vēsturiskajiem apstākļiem, kuros tika radīti šie kultūras pieminekļi, padarot šo vēstījumu no mūžības saprotamāku mūsdienu cilvēkiem. 

 „Pielaikojot” gleznas…

Vai Latvijas Nacionālā mākslas muzeja iekārtošana pēc tā rekonstrukcijas ir vislielākais jūsu projekts?

Jā, un laika tā realizācijai nemaz nav tik daudz – līdz muzeja atvēršanai palicis mazāk nekā pusotra mēneša. Taču apstākļi darbam ir labvēlīgi, savukārt mēs esam uzkrājuši pieredzi veikt liela apjoma darbus īsos termiņos – piesaistām vajadzīgos profesionāļus un pareizi organizējam darbus. Labi zinām uzņēmumus, kuriem pasūtījām mēbeles un aprīkojumu muzejam, un šobrīd spraigi rit darbi, saistīti ar uzdevuma izpildi.

Jūsu uzdevums ir piepildīt muzeju: no idejas līdz pat gleznu izvietošanai pie sienām?

Pilnīgi pareizi. Lai gan, protams, muzejs tiek veidots, par pamatu izmantojot esošo ekspozīciju. Tas ir kā ģimenē: iegādājoties māju, jūs ņemat vērā ģimenes sastāvu, intereses un ģimenes locekļu attiecības. Nu ko… Strādājam konkrētos apstākļos un cenšamies to izdarīt pēc iespējas labāk.

Ekspozīcijas tematisko plānu veido muzeja darbinieki, bet mēs izlemjam, kā labāk to īstenot, kādā kombinācijā. Lai to paveiktu… redzat, uz galda apjomīgs makets – muzejs miniatūrā. Katra darba reprodukcija izgriezta no papīra. Tā arī „spēlējamies” – pielaikojam gleznu tai vai citai vietai zālē pie sienas, ņemot vērā apgaismojumu, durvju izvietojumu, „kaimiņus”. Tādā veidā, pastāvīgi kontaktējoties, kopā ar muzeja darbiniekiem gatavojam detalizētu plānu cilvēkiem, kas izvietos gleznas. Pateicoties tam, viņi spēs to paveikt ātri.

Trešā stāva zālēs būs izvietoti 19. gadsimta otrās puses un 20. gadsimta pirmās puses mākslas darbi, otrajā stāvā – 20. gadsimta pirmās puses mākslas darbi.

Kas atradīsies Kolonnu zālē, kura ir pa kreisi no galvenās ieejas? Iepriekš tur bija skatāmas izstādes…

Tur pirmoreiz vēsturē tiks izveidota pastāvīga modernās mākslas ekspozīcija. Tiks demonstrēta 20. gadsimta 60.–70. gadu mākslinieku daiļrade, galvenokārt tie būs darbi skarbā reālisma stilā, kā arī gleznas, ko 80.–90. gados radījuši tādi mākslinieki kā Aija Zariņa, Ieva Iltnere un citi. Atlasīt darbus šai ekspozīcijai bija visgrūtāk, jo šie mākslinieki ir mani vienaudži.

Ar kādiem tehniskiem jauninājumiem mākslas muzejs pārsteigs apmeklētājus?

Apmeklētāju rīcībā būs audio un video gidi. Atklāšu vēl vienu noslēpumu: uz sienas koridorā, kas ved uz izstāžu zāli pazemē, būs aplūkojamas glabātuvē aiz stikla sienas esošo darbu videoprojekcijas. Jaunās tehnoloģijas moderniem muzejiem ir ļoti nepieciešamas, lai atbilstu pasaules standartiem. Citādi nav iespējams. Mūsdienās jebkurš provinces iedzīvotājs no mājām var „ieiet” jebkurā muzejā pasaulē un, gribot negribot, to salīdzināt ar muzeju, kas viņam tiek piedāvāts viņa paša pilsētā.

Kuru muzeju varētu atzīt par paraugu modernā aprīkojuma ziņā?

Droši vien Rijksmuseum Amsterdamā, kas tika atvērts pēc vairāku gadu ilgušas rekonstrukcijas 2013. gadā un tika atzīts par gada labāko muzeju. Tur viss ir šķietami vienkāršs, taču vienlaikus apbrīnojami loģiski un gudri organizēts. Šajā muzejā pilnā mērā realizēts princips: muzeja pamats ir tā saturs, bet tehniskie līdzekļi tikai palīdz to parādīt pēc iespējas interesantāk un vispusīgāk. Tieši pēc šī principa arī mēs vadāmies, veidojot Latvijas Nacionālā mākslas muzeja ekspozīciju. Tā saturs ir unikāls: tikai šeit un nekur citur iespējams aplūkot latviešu mākslas pilnu kolekciju, un mēs pacentīsimies to pienācīgi parādīt. Pēc rekonstrukcijas Mākslas muzejs neapšaubāmi būs labākais muzejs mūsu valstī.

Vai pagūsiet darbus pabeigt termiņā?

Cita varianta vispār nav.

Interneta resursi: www.info.riga.lv