Evija Hilmane. Rainis, Vācietis un Leņina iela – digitāli? [par latviešu kultūras formu modernizēšanu] / tekstā stāsta Jānis Mitrēvics // www.notikumi.lv

Dažāda veida digitālie produkti kļuvuši par mūsu ikdienas sastāvdaļu, un ciparotā pasaule ienākusi arī latviešu kultūrā: multimediju disks "Aleksandrs Čaks", digitalizētā Ventspils muzeja ekspozīcija "Dzīvā vēsture" un jaunākais pieteikums šajā jomā – projekts "Rainis_2005.lv". Par latviešu kultūras formu modernizēšanu runājām ar "Digitālās darbnīcas" vadītāju mākslinieku Jāni Mitrēvicu.

– Paskaidrojiet, ko ietver vārds "digitāls" un ko īsti dēvē par digitālo vidi?

– Būtībā viss saciparotais ir digitāls. Fotogrāfija, kino, televīzija - tas arī ietverts vārdā "digitāls". To, ko rada digitālā formātā, vairāk vai mazāk apstrādā datorā un dažādi pārveido. Tiek izstrādātas arvien jaunas programmas, un arī parādās aizvien jaunas un lielākas iespējas. Mani interesē, kā tas viss izskatās, jo digitālā vide nav adekvāts pasaules atspulgs. Digitālā vide - sākot no "desktop" līdz digitālajiem informācijas nesējiem CD vai DVD, ieskaitot internetu, – tiek galvenokārt maldīgi saprasti kā informācija teksta + nekustīgas bildes ar neitrālu fona skaņu veidā. Tāpēc pirms pusotra gada tika nodibināta sabiedriskā organizācija "Digitālā laboratorija", lai attīstītu un ietekmētu digitālās vides kultūru Latvijā. Maldīga digitālās vides izpratne rodas, vienpusēji un atsevišķi darbojoties māksliniekiem un programmētājiem, katram izprotot tikai daļu no digitālās vides iespējām atbilstoši savai specializācijai. Apvienojot un iesaistot diskusijā māksliniekus, datorspeciālistus, digitālās vides satura/informācijas devējus/turētājus, vizuālās kultūras ekspertus un pārstāvjus no lēmējinstitūcijām, iespējams mainīt izpratni un sekmīgāk sadarboties, radīt augstvērtīgākus produktus. Kaut kas jau ir izdevies, bet darāmā šai ziņā vēl daudz.

– Kas ir šo multimediālo produktu lietotāji?

– Diemžēl jāteic, ka Latvijā šāda veida produkti ir maz pieprasīti un lietotāju nav daudz – manuprāt, nezināšanas dēļ. Kā gan lai būtu, ja nav "pagaršots"? Var daudz stāstīt, pārrunāt, bet ļaudīm grūti iztēloties, ja personīgā pieredzē tādu "mantu" nav. Tai pat laikā jāatsaucas uz Čaka muzeja vadītāju Andru Konsti, kura saka, ka muzeja apmeklētāji skolēni, turklāt no Rīgas 1. vidusskolas – tātad gudri jaunieši, kurus grūti pārsteigt – ir patiesi izbrīnīti un iepriecināti par Čaka disku. Jo tas iederas šodienas pasaulē un šodienas domāšanā. Arī Ventspils muzejs lepojas ar savu digitālo ekspozīciju, jo apmeklētājiem patīk.

– Vai digitālie vizuālie produkti nekonkurē ar poligrāfijas produktiem?

– Vai fotogrāfija un teātris ir konkurence kino? Katram sava niša, mainās tikai to pastāvēšanas proporcijas. Piemēram, glezniecība agrākos laikos pildīja gan fotogrāfijas, gan kino funkcijas, jo bija vienīgais veids, kā attēlot notiekošo. Ar laiku parādījās citas iespējas, tomēr glezniecība joprojām nav izzudusi. Tā ka par konkurenci runāt nav iemesla.

– Kā izdomājāt dibināt "Digitālo darbnīcu"?

– Viss sākās ar digitālo katalogu veidošanu izstādēm, stāvot kādam aiz muguras un diktējot, kas jādara, līdz nolēmu mēģināt to darīt pats. Pēc tam man piedāvāja izveidot datoru un video klasi Rozentāla skolā. Nākamais bija projekts "Ventspils muzejs" ar digitāli veidoto ekspozīciju. To gatavojot, arī radās "Digitālā darbnīca", kurā izdevies savākt lielisku komandu – īstus savas jomas profesionāļus. Tomēr jāsaka, ka tehniskās iespējas digitālajā pasaulē attīstās ļoti ātri, bet Latvijā to pielietojums ir neliels un finansējums digitāliem produktiem skops. Situācija mainīsies tajā brīdī, kad naudu šāda veida produktiem piešķirs paaudze, kas jau uzaugusi, lietojot datorus.

– Kas ir Rainis_2005.lv?

– Latvijā izskanēja, ka jāatsvaidzina abu lielo latviešu dzejnieku – Raiņa un Aspazijas – muzejs viņu trimdas gadu mājvietā Kastaņolā Šveicē, un mēs izdomājām to "digitalizēt". Kaut projekts no valsts puses finansiāli netika atbalstīts, turpinām to pilnveidot un ceram, ka mums izdosies nonākt līdz rezultātam: tās ir piecu Raiņa darbu vizuālas interpretācijas, kas radītas, sadarbojoties dažādu jomu augstas klases speciālistiem – literātiem, māksliniekiem, programmētājiem. Mūsu lapā www.dlab.lv var izlasīt vairāk gan par šo projektu, gan par citām mūsu iecerēm: top multimediju disks par Ojāru Vācieti, ir doma tādu radīt par Ļeņina ielu padomju varas periodā, ideju ir daudz.

– Kas jūs – atzītu gleznotāju – tik ļoti aizrāvis un notur digitālajā pasaulē?

– Ar digitālo attēlu nodarbojos tāpat, kā stāvot pie molberta. Doma un kompozīcija jau rodas galvā. Tā kā būtībā neko neesmu mainījis.