Andža aka Luijs Šķ. Ērms. To be or to play?: izstāde «Play_Shakespeare» [par projektu "play_shakespear"] // http://netgames.apollo.lv

(..) Izstāžu zālē «Rīgas Mākslas telpa» tika atklāts projekts «Play_Shakespeare». Tā organizatori ir dizaina studija DD. Ja kāds atceras, pirms pāris gadiem notika izstāde, kurā Raiņa lugas tika iemiesotas nosacītu datorspēļu formā. «Play_Shakespeare» var uzskatīt par šī projekta turpinājumu. Luijs Šķ.Ērms nolēma aizstaigāt un palūkoties, kā tas viss izskatās.

Izstādes formāts ir tāds pats kā pirmajam projektam. Zālē atrodas vairāki datori ar projektoriem, kuri projicē kādu no Šekspīra «spēlēm» (te veidojas interesanta vārdu spēle, jo angliski «play» nozīmē arī «luga»). Tiesa, kā vēlāk no izstādes autora noskaidroju, lietot vārdu «spēle» šinī gadījumā nav īsti korekti. Taču vienkāršumam pieturēšos pie šī paša vārda, jo pašā diska izvēlnē tiek lietots vārds «game».

Kopumā projektā ir iekļautas 6 programmas. Katrai komplektā nāk instrukcijas, kas tajā jādara (kas tik un tā ne vienmēr padara kaut ko skaidru), mākslinieka koncepcija un informācija par lugu, kurai šī spēle atbilst. Kā mākslas objekti tie viennozīmīgi ir interesanti, un, manuprāt, šāds projekts ir vērtējams atzinīgi. Protams, es neesmu mākslas kritiķis, bet gan spēļu recenzents. Attiecīgi, vērtējot no geimpleja skatpunkta, tikai divas vai trīs no lugu interpretācijām varētu uzskatīt par kaut ko līdzīgu spēlēm. Pārsvarā tie ir Flashā veidoti animēti fragmenti, kuros uz kaut kā jāuzklikšķina, lai redzētu turpinājumu.

Pasākumā satiku arī Jāni Kovaļevski, kuru daži no jums noteikti atceras kā Indago uzvarētāju un vienu no «GameLV» autoriem. Izrādās arī viņš ir veidojis vienu no spēlēm. Viņējā programma (kā es jau nojautu) bija vistuvākā īstai spēlei, kurā jāizvadā Otello cauri labirintam.

Vienā mirklī nolēmu vērsties pie izstādes idejas autora Jāņa Mitrēvica ar jautājumu, kāpēc viņi izvēlējušies tieši spēļu mediju, lai apspēlētu (hehe) Šekspīra lugu tematiku. Man bija aizdomas, vai tikai tā nav provokācija, lai dažādi klasikas un literatūras cienītāji sašūmētos, kurnot, ka Šekspīrs tiek saķengāts ar «riebīgajām datorspēlēm». Tiesa Jānis Mitrēvics uzreiz atgaiņājās, precīzi norādot, ka šos mākslas darbus nevar uzskatīt par datorspēlēm, jo tie neiekļaujas definīcijā (citiem vārdiem sakot, ir diezgan nespēlējami). Viņš izvairīgi teica, ka tas ir tikai mediju radīts iespaids, ka te ir runa par spēlēm, lai gan patiesībā tās vienkārši ir nelielas interaktīvas programmas par Šekspīra lugu tēmu. Formāts ir tāds, jo tas atbilst modernās mākslas pieejamajām iespējām izpausties jaunos veidos.

Es viennozīmīgi varēju viņam piekrist jautājumā, ka par spēlēm šīs mākslinieciskās Šekspīra lugu interpretācijas grūti nosaukt (izņemot varbūt «Otello»). Taču es paliku pie pārliecības, ka tomēr izstādes nosaukums «Play_Shakespeare» rada ar spēlēm saistītas implikācijas. Kā arī iepriekšējā Raiņa lugu datorizācijas projektā, varēja diezgan pamatīgi just, ka tās ir spēles, nevis tikai mākslas darbi virtuāli interaktīvā formātā.

Apjautājos, vai šis projekts tiks turpināts un vai varam gaidīt «Play_Beckett» vai ko tamlīdzīgu. Jānis Mitrēvics paskaidroja, ka «Play_Shakespeare» tika veidots kā Raiņa projekta turpinājums, jo Rainis kā autors ir lokāla parādība, kas pazīstama tikai Latvijas robežās. Lai projekts varētu būt aktuāls internacionālā līmenī, vajadzēja izvēlēties kādu citu rakstnieku. Attiecīgi visdrīzākais var uzskatīt, ka šai izstādei turpinājumi nav gaidāmi.

Kopumā es varu ieteikt apmeklē šo izstādi visiem Šekspīra cienītājiem, kuri ir iepazinušies ar lugām un kuriem nav iebildumu pret modernāka formāta darbu interpretāciju un cilvēkiem, kurus vispār interesē atraktīvi mākslas projekti. Geimeriem un Šekspīra pūristiem labāk savus degunus tur nebāzt, sanāks tikai spļaudīšanās.