Anda Kļaviņa. Četru istabu paplašinājums [par Aleksandra Čaka biogrāfisko multimediju CD] // Diena. – 20.lpp.

„Man jāiet pensijā – te viss ir,” nopūtusies kāda literatūras skolotāja pēc iepazīšanās ar Aleksandra Čaka biogrāfisko multimediju kompaktdisku. Jaunāko paaudžu auditorijas uztveres īpatnībām pielāgotais CD ievērojamā modernisma dzejas Latvijā aizsācēja daiļradē un dzīvē ieved caur tekstiem, mūziku, kino, multiplikāciju, mākslas darbiem un datorgrafikas efektiem. Lai arī cik mūsdienīgs un apjomīgs, tas tomēr nav radīts, lai atņemtu darbu skolotājiem, gluži pretēji – lai kalpotu par atraktīvu un efektīgu palīgu A.Čaka dzejas draugu loka kuplināšanai. To sagatavojuši un nule kā klajā laiduši A.Čaka memoriālā dzīvokļa un Digitālās darbnīcas darbinieki. Projekta vadītāja ir memoriālā dzīvokļa vadītāja Andra Konste.

"VIŅU" PIEVILINĀŠANA

Čaka biogrāfiskā multimediju kompaktdiska atklāšanas pasākumā krogā A. Suns gandrīz visi runātāji kā izejas punktu šī diska tapšanai un mērvienību tā efektivitātei minēja „viņus”. Tā kā „viņi” – skolēni klāt nebija, radās sajūta, ka disks ir pieaugušo konspirācija, lai ievilinātu jauniešus A. Čaka tīkos – dzejā. Arī vēlāk sekojošajā sarunā A. Konste saka: „Kamēr viņi pētī, kā strādā kāda no datoriespējām, informācija viņos iekožas un nemanot ieved viņus dziļāk Čaka tēmā.” Tomēr nav jau tā, ka A. Čaks jaunajai paaudzei būtu kādiem sevišķiem trikiem iebarojams – viņš ir viens no retajiem dzejniekiem, kuru skolēni jau no paša sākuma labprāt pieņem kā savējo. A. Konste jaunizdoto disku vērtē ne vien kā mācību palīgmateriālu, bet arī četru istabu muzeja paplašināšanos. Laikmetīgais izdevums ļauj A. Čaku akcentēt kā vienu no jutekliskākiem Latvijas dzejniekiem. „Krājumā Iedomu spoguļi ir vairāk kā 70 smaržu tēli. Diskā liels akcents likts uz skaņas un vizuālajiem tēliem – sadaļā Dzimta dzirdami pulksteņu tikšķi, sadaļā Skola skan skolas zvans, sadaļā Sievietes – pa ielu aizklikšķina smailpapēži. Ievadā redzama tukša Čaka iela un fonā saksofons spēlē Imants Skuja, " stāsta A. Konste. Multimediju disks piedāvā informācijas apjomu, sadalījumu pa tēmām un interaktīvas, ērtas informācijas aplūkošanas metodes. Aptuveni 3 stundās izmērāmais materiāls ietver daudz dokumentālu kadru ar Čaku un viņa laika Rīgu, dziesmas, kadrus no uzvedumiem, Arnolda Burova speciāli veidoto leļļu filmiņu. Veidotāji nodarbojušies arī ar vēstures viltošanu – mākslinieks Juris Petraškevičs tēlojis dzejnieku darbā.

A. Konste stāsta, ka disks ir ērti lietojams: „Domājam, ka katras skolas datortehnikai tas būs pa spēkam un ceram, ka skolām šo disku palīdzēs iegūt Izglītības ministrija.” Diskam ir aizsardzības sistēma. Viņa smejas, ka Imantu Skrastiņu atnākt uz Čaka dzejas lasījumu pierunājusi tikai tādēļ, ka viņš sapratis – „šo disku nokačāt nevarēs.”

„Kā jau pirmie ceļa gājēji, mēs, iespējams, izbraukuši lētāk,” stāsta muzeja vadītāja. 1000 kompaktdisku izlaidums izmaksājis 20 tūkstošus latu. Lielā mērā tieši dēļ līdzekļu trūkuma projekts izstiepies trīs gadu garumā. A.Konste līksmo, ka projekts tapis sadarbībā ar viņas ilggadējo kolēģi Jāni Mitrēvicu, viņa paļāvusies uz viņa un Digitālās darbnīcas redzējumu.

Tā kā A.Čaks muzejā nespokojas, darbinieki tulko, ka Čaks ir mierā ar to, kas notiek.

SVĀRCIŅUS VIRS CEĻIEM

Artis Robežnieks un Vilis Daudziņš atzīti par labākajiem Čaka dzejas izpildītājiem, paša rakstnieka atveidotājiem. Viņa atstāsta gadījumu, kā Čaka pēdējai mīlestībai Mildai Grīnfeldei, aizcirtās elpa, kad viņa ieraudzīja Vili Daudziņu, tērpušos Čaka drēbēs. Šie aktieri spēj ieinteresēt pat visizklaidīgāko skolēnu publiku: „Iedomājieties, agrs rīts, fizkultūras zāle, dīc dienas gaismas spuldzes. Dabon tagad tos 200 jauniešus pie dzejas. Bet ienāk Vilis un sāk: Tramvajā/ ar acīm/ viņai svārciņus pacēlu augšpus ceļiem... Visiem 200 acis paveras platas. Kad viņš ir trīs tādus dzejoļus norunājis, viņi ir gatavi pretī ņemt visu,” stāsta A. Konste.

Bērniem ir grūti apjaust, ka dzīvi Čaks nedzīvoja tikpat traki, kā rakstīja. Viņa stāsta. Ka pēc attēla, kurā Čaks redzams vecās biksēs un jūrnieku kreklā, viņu savulaik pat negribēja uz sarīkojumiem aicināt, jo baidījās, ka viņš atnāks tāds – nesavākts, nesakopts, tādam ne puķes dot, ne noskūpstīt. Viņš uzlūdzis kādu meiteni dejot, viņa bailēs izplestām acīm gaidījusi, kas nu būs, viņš teicis: Meitenīt, neraizējaties, dzejnieks jau nav tas pats, kas cilvēks.

BŪS CD AR DZIESMĀM

Čaka dzimšanas dienā 27. oktobrī iznāks arī kompaktdisks ar Nika Matvējeva komponētām dziesmām. Iecerēts, ka dziesmas dziedās Andris Kivičs un Juris Kaukulis. Vēl viens priecīgs notikums ir Čaka dzejas izlases Zviedrijā iznākšana Jura Kronberga atdzejojumā, stāsta A. Konste. „Viņa atblāzmu var saklausīt lielākajā daļā latviešu dzejnieku. Kad jaunajiem dzejniekiem jautā par viņu ietekmēm, viņi izliekas, ka citu dzejnieku uz pasaules nav. Un tas ir pareizi: tut vihožu ja, vesj v belom. Čaka ietekmi viņi atzīs, kad būs kā Ojārs Vācietis vai Jānis Rokpelnis,” A. Konste pamato jauno dzejnieku interesi par šo autoru. Nākotnē viņai gribētos izvērst A.Čaka tulkojumus svešvalodās. A.Konste uzskata, ka Čaks labāk tulkojams tādās eksistenciālās valodās kā spāņu un krievu. 2001. gadā, rīkojot dzejnieka simtgades konferenci, viņa konstatējusi, ka jaunatklājošu pētījumu par A. Čaku līdz tam bijuši ;loti maz: „Acīmredzot, ka tā dzeja nemaz neprasās pēc analīzes, bet konferences izsludināšana bija kā paraut slūžas vaļā – šogad iznāca jau trešā Čaka gadagrāmata.”