Alise Tīfentāle. Kur ir zīmējumi? Nevis kastītē, bet diskā [par digitālās kultūrvides attīstību Latvijā] // Studija. – 70.lpp.

Glabāt informāciju digitālā formātā – diskā vai serverī – ir daudz lētāk nekā izgatavot drukātu izdevumu, turklāt arī daudz modernāk. Vai arī ērtāk lietot? Ne vienmēr digitālais medijs ir labākā izvēle, bet mums ir arī daudz izdevušos gadījumu. Piemēram, „Digitālās darbnīcas” dažādie izdevumi (multimediju diski un mājas lapas internetā) izmantojami arī kā mūsdienīgi mācību līdzekļi pokemonu paaudzei – šodienas pusaudžu uzmanības limits laika izteiksmē ir dažas sekundes, bet viņiem tomēr kaut kā jāiemāna Rainis, Šekspīrs, Čaks, Vācietis un pārējie klasiķi. Un būtu smieklīgi iedomāties, ka Romeo vecuma čalis – rīdzinieks no vidēji pārtikušas ģimenes – veltītu savu dārgo laiku nevis datorspēlei, čatošanai vai draugiem.lv, bet gan garlaicīgi apdrukātu lappušu šķirstīšanai naktslampiņas gaismā. (..) Arī Latvijas Mākslinieku savienības muzeja ekspozīcija internetā (www.lmsmuzejs.lv) ir baudāma – atbilstoši interneta specifikai te nav daudz teksta, kas tomēr ir pietiekami ātram ieskatam (tam arī visbiežāk tiek lietots internets, jo nopietnākam studijām jebkurā gadījumā jāmēro ceļš līdz oriģinālam).